1. |
Ievads
02:05
|
|||
2. |
Labvakar
04:57
|
|||
Labvakar
Labvakar, mūsu mazo draudziņ!
Mēs esam onkuļi un tantes,
mēs atnācām pie taviem vecākiem,
lai visu nakti plītētu un rītu,
lai pārrunātu garlaicīgas lietas
un dejotu pie vecas, stulbas mūzikas.
Drīz senči liks, lai ej uz savu istabu
un centies aizmigt, klausīdamies spiedzienos
un šķindoņā, ar kādu saplīst glāzes.
Un gadiem ilgi vilksies mūsu nakts.
Kad pienāks rīts, tu pamodīsies liels,
visapkārt tavi lielie, foršie draugi,
jūs būsiet nešķirami dzīvībā un nāvē.
Jūs pavasarī skriesiet plikā parkā,
zem kājām čabēs sakaltušas lapas.
Tie būsim mēs. Skrien tālāk, mazo draudziņ!
|
||||
3. |
Rudens
04:44
|
|||
Rudens
rudens šogad ir pēdējo reizi
rudens šogad vairs nebūs nekad
gabals pēc gabala salūst un nogrimst
apburtas miglas apskautais gads
varbūt gadi gludenās krellēs
kā piens pār zīdaiņa lūpu rit?
esmu baidījies stāvēt zem kokiem
lai dzeltenās lapas nenosit
lai nepieskaras lai nepiesit pierei
lai neizlec alkaina sveloša dzirksts
lai tumsnējā gaisā starp mākoņiem nevīd
pigā sažmiegtais likteņa pirksts
atkal laimīgi klabot iet
vilcieni astoņiem vagoniem
dziedi par astoņiem vagoniem māt
dziedi kā toreiz bērnībā
vilcieni vienmēr ceļā grib
dziedi tēt arī ja nemāki
|
||||
4. |
Neatsakos
05:16
|
|||
Neatsakos
es neatsakos no draugiem
arī tad ja tie dzer
es neatsakos no gaismas
arī tad ja tās nav
es neatsakos no ziemas
arī tad ja mums salst
es neatsakos no miera
arī tad ja tā nav
es atceros būdas tumsā
līķbālos aveņu stiebrus
tie noteikti ilgojās saules
es negribu nodot biedrus
kurus dzīve izdzērusi
sausus kā vītušus ziedus
aiz loga ir aukstums
uz galda ir tas
un lampiņa sīka kā vilcēna acs
es roku virs lampiņas sildu
lai noglāstītu
pienāk viens draudziņš
tāds ledains tas
es neglāstu
glāsties vien pats
|
||||
5. |
Opija graudiņš
05:00
|
|||
Opija graudiņš
Mans opija graudiņš esi tu,
Kas mani reibināt prot.
Es vēroju pilnmēnesi,
Aizmirstos nemanot.
Vai, dvēsele, tu to viedi
Cik maiga ir nakts un kā tvan
Gan ievu, gan ābeļu ziedi
Visapkārt man.
Miegā liecas baltu puteņu
Ievu ziedu zari liecas
Naktī apkārt man
Vējš apber ar ziediem man seju
Jo mēness nav jāredz vairs tai –
Mans opija graudiņš ir teju
Man jāreibst līdz nemaņai.
|
||||
6. |
Daugavas kreisajā krastā
06:31
|
|||
Daugavas kreisajā krastā
Daugavas kreisajā krastā
No attāluma viss liekas skaists –
Vanšu, Akmens un Dzelzceļa tilti
skaisti kā tavi klasesbiedri
izlaiduma kopīgā bildē,
skaisti kā viss, kas tavā dzīvē
ienāk par naga platuma tiesu.
Cik tad ilgi pretējā krastā
sēdēsi, sapņaini vērdamies upē -
aprīs tevi daudzstāvu nami,
aizsegs šo skaisto panorāmu,
lietas un cilvēki tuvosies tev,
augs arvien lielāki viņu apveidi,
mūžīgā tuvplānā apskaus tevi.
Katru poru uz viņu ādas,
katru švīku rādīs un skaidros gari un plaši.
Apvainosies, ja neklausīsies,
rādīs un skaidros gari un plaši.
raustīs rokas, ja neskatīsies,
un, ja tu ko vēlēsies iebilst,
aizbāzīs tavu muti ar skūpstu.
|
||||
7. |
Finiša taisne
04:13
|
|||
Finiša taisne
pildspalva izmaina rokrakstu
apavi izmaina gaitu
ja kāds prasa – cik gadu tev?
atbildi – kā nu kurš skaita
atmiņas izmaina maršrutu
vienalga kurp tālāk doties
soļu atbalsi nedzirdot
neatspoguļojoties
garām un garām rati brauc
labības maisi iekšā
ej lēnām gar ceļmalu
pildspalvu sažņaudzis riekšā
pacel sveicienam cepuri
dodies atpakaļ lēni
atgriezies atkal uz lielceļa
purini skudras no matiem
māj ar pastieptu roku
garāmbraucošiem ratiem
ja tu ar savu pildspalvu
dursi caurumu maisā
brīdinājuma šāvieni
atskanēs gaisā
brīdinājuma bļāvieni
aizspers uz ceļa malu
|
||||
8. |
Sniegs
05:07
|
|||
Sniegs
Sals stindzina upes, skrien zivis zem ledus,
Un upe, zem ledus plūst.
Mēs sniegu uz pleciem vedam,
Sniegs krīt mums uz sejas,
Krīt mums uz sejas sniegs un kūst.
Sals stindzina upes, skrien zivis zem ledus,
Un upe, upe zem ledus plūst.
Mēs sniegu uz cepurēm vedam,
Sniegs krīt mums uz sejas,
Krīt mums uz sejas sniegs un kūst.
Sniegs, tiek katram šis sniegs,
Bet laime ne katram tiek.
Prieks, tiek katram šis prieks,
Bet laime ne katram tiek.
Ir savādas naktis, kad nevari aizmigt,
Kaut klajumi mierīgi top,
Un zaļganas zvaigznes runā par laimi,
Bet nevar vien sadzirdēt, ko.
Visjautrākā barā var laime iet garām,
Bet nepaies garām tev prieks.
Kad laime iet garām, ar lūpām to skaram,
Bet izrādās – tas bija sniegs.
|
||||
9. |
Kāds, kas gaida
05:37
|
|||
Kāds, kas gaida
Man ir bail no brīža
Kad tu teiksi – paliec
Jo es spēšu tikai aiziet
Kā martā aiziet pēdējais sniegs
Caur pirkstiem izplūdīs siltums
Būs salna
Zvaigznes noģērbs savus starus
Iebērs upē
Kuras spogulī redzēsim
To, kādi neesam vairs
Un vienmēr kāds, kas gaida
Straumes atpakaļgaitu
Bet dzelmē iemests olis vairs neuznirs
Un neieguls silts tavā plaukstā
Gaismas ceļš ir pārāk ātrs
Mūsu skrejceļš – īss kā miers
Kas atnācis, tam būs aiziet
Lai cik satumsis nebūtu virziens
|
Stūrī Zēvele Latvia
Stūrī Zēvele is a group of creative people that make homelike compositions of
their own genre which doesn’t really fit into any category. They come and go as they please and that is also one the most interesting things about them.
Streaming and Download help
If you like Stūrī Zēvele, you may also like: