1. |
Ievads
02:01
|
|||
2. |
Tauriņi
02:20
|
|||
Kad saule rietēs un ceļš būs brīvs,
tavs glāžainais skatiens ved mani prom.
Jau piejūras gliemeži kūst kā sniegs,
tad pasaki man, bet godīgi -
vai tauriņi vēderā atkal lido?
Ja man būtu iespēja, tad katru rītu
tev uzgleznotu pa dziesmai,
lai paskatoties vienreiz
tev gribas skatīties mūžīgi.
Lai tauriņi vēderā atkal lido.
Vienkārši spēlē skaļāk, skaļāk…
|
||||
3. |
Es peļķē atradu 10 latus
02:59
|
|||
Nepasakot to nevienam,
mēs domājam un spriežam.
Ar aizvērtām acīm to redzēt ir vieglāk.
Vai tik tiešām notiek tā?
Tu sapinies pats savos vārdos.
Paskaties ārā pa logu,
vai vēl joprojām līst?
Radio uz skaņu platēm,
muskuļu sāpēs savelkas trešā acs.
Nav sliktu cilvēku,
ir tikai nepiemērots gara stāvoklis…
bet tev jau tas patīk.
Ir katram gadam laimes brīdis savs,
pie nēģerēniem vienmēr siltāks laiks.
Vai tu to nejūti vai negribi just?
Mēs arī ar melniem vēderiem staigājam,
bet varbūt tikai… lietainās dienās
osteohondrozei ir savas robežas.
Un tomēr klusi, klusi, nemanot –
paukš, paukš – lampiņas izdeg, es domāju,
es domāju, tikai, lūdzu, man nenozodz tās!
Mazs zaķītis pie egles atcilpojis,
pilsētā ar no jumtiem krītošām pērlēm
es atradu peļķē 10 latus.
Un cerams, ka tā!
|
||||
4. |
||||
Kad kastītē ir palicis pēdējais sērkociņš,
kad pīlādžu zapte izēsta, tu ej prom.
Kad pirmoreiz satiku tevi,
tu sēdēji ozola zarā un mācījies svilpot.
Tad apstājas laiks un sienas tek,
mīļais, ak, kādēļ tu klusē?
Kaut varētu tā mūžīgi gulēt
un skatīties grieztos.
Tu tik skaisti ar mani pārklājies
un tavs pēdu pieskāriens zemei liek kust.
Ielej tak vēl, lai aizpilda klusumu.
Tavas dvēseles stīgas jau sen prātam liek zust.
Tad apstājas laiks un sienas tek,
mīļais, ak, kādēļ tu klusē?
Kaut varētu tā mūžīgi gulēt
un skatīties grieztos.
Tu tik skaisti ar mani pārklājies
un tavs pēdu pieskāriens zemei liek kust.
Masku balles viesis es un tu.
|
||||
5. |
Friča bārda
03:32
|
|||
Brālīt, pakritu. Māmiņ, pakritu.
Pakritu.
Žvīgojot, zaigojot zvaigznītes skrien,
pilnmēness ēnā kāds pār ceļu brien.
Pakausī it kā kāds lietuvēns čukst,
sirds šai nakts aklumā ātrāki pukst.
Celīti nobrāzu, galviņu sasitu.
Pakritu.
Žvīgojot, zaigojot zvaigznītes skrien,
pilnmēness ēnā kāds pār ceļu brien.
Pakausī it kā kāds lietuvēns čukst,
sirds šai nakts aklumā ātrāki pukst.
Vējš liepu vēdeklī dziesmiņu šalc,
vālodze līdzi tam traukdama kauc.
Zirnekļa tīklos pa pilienam trīs,
saulstaru dzijām tīts drīzi nāks rīts.
Kur ceļa malās zvaniņi zied,
kur rītausmas palagā urdziņas dzied,
kur odiņi šūpojas, vijas uz deju
šķūnīša piekājē sēžu un smeju.
|
||||
6. |
||||
Nekā es dzīvē neredzēju,
es sevi aizmirst nevarēju.
Sev vaicāju – vai sapnī biju?
Sevi attinu kā dziju.
Vējš mani pacēla kā skaidu
tālos klajumos.
Bet tagad pilns ar alku spēju
es dzirdu pat, kā jumti kūst,
kā pakši silto rīta vēju
uz mežaraga māca pūst.
Grib ceļu manas kājas kā suni
sev pa priekšu laist.
Tā kā sārta un mirdzoša izkapts
karsta elpa kaist.
Arvienu tālāk gāju laukā,
es grāvjos izplūdu kā traukā,
es ieslīdēju katrā augā,
es biju katrā kukainī.
Tas viss tik tuvu, tik tuvu izrādās man.
|
||||
7. |
Tāds tādu atrod
03:36
|
|||
Cik spokaini melns ir apnikums,
kad iesāņus klātu man lavās,
ir pārlaižams aukstais uzbrukums
tikai klusuma skavās,
vai arī tavās.
Mēs esam pie brasla, liepas man pāri brien.
Pie tagadnes brasla kaķis pat pāri skrien.
Es dzirdu, man blakus tu lēnītēm plūsti.
Es Tigra, tu mana Eifrata būsi.
Kad zvaigžņu durstekļi dziest
un iestājas rīta miers,
es izeju sapņu pļavās
tikai klusuma skavās,
vai arī tavās.
Tāds tādu atrast un samīļot prot,
tāds tādu patur, ja viņam reiz dod.
|
||||
8. |
Dzīves akā
03:29
|
|||
Ko tad es varu tev prasīt,
Kur gan neļaut tev iet?
Tikai sapnīši lido,
Pulcējas vienuviet.
Mazi, pavisam basi,
No aukstuma sārti un stīvi,
Par mazliet mīļāku tevi,
Pavisam citādu dzīvi.
Arvien dziļāk dzīves akā
Skatiens tā kā piliens krīt.
Arvien grūtāk paklanīties,
Arvien grūtāk pasmaidīt.
Arvein grūtāk sadraudzēties,
Arvien grūtāk vainas dzīst.
Arvien dziļāk dzīves akā,
Arvien grūtāk kādu nīst.
Tikai sapnīši lido,
Pulcējas vienuviet.
|
||||
9. |
Franči
01:43
|
|||
Je le vois,
je ne le vois pas.
Je l’ai vu,
je ne l’ai pas vu.
Mais je veux le voir,
je ne veux pas le voir.
Voilà, c’est tout!
Arrête ça! T’es méchant.
Dans la ville de ton enfance perdue
tu allumes une cigarette
et tu danses
et je danse avec toi
comme ça!
|
||||
10. |
Makava - Gailīši
02:33
|
|||
Man nav ne jausmas,
par ko man vajadzētu priecāties –
apkārt vieni vienīgi bardaki.
Tad paceļu acis no avīzes un pasmaidu,
man nav, par ko skumt.
Cik daudz bija lietu, uz kurām
mums nebija nospļauties,
bet, lūk, viņiem ir uz visu.
Nočiepju aptiekā odekolonu un pasmaidu,
man nav, par ko skumt.
Mana dvēsele ir kā Trojas zirgam puncis –
daudz tajā vietas.
Skūpsts bez mīlas
vai vēl vienkāršāk – Inese Armanda.
Viņa klusējot pastiepj man roku.
Tā ir sieviete, kurai pirms manis
vēl neviens nav pulsu taustījis.
Mana sieviete ir kā Trojas zirgam puncis –
daudz tajā vietas.
|
||||
11. |
Ārčijs
01:47
|
|||
Ārčijs miglā mazgā savas rokas.
Viņš ir tur! Kāds liels!
Skatoties uz princešu kleitām vitrīnās,
viņš atceras Radžu.
|
||||
12. |
Nobeigums
01:28
|
Stūrī Zēvele Latvia
Stūrī Zēvele is a group of creative people that make homelike compositions of
their own genre which doesn’t really fit into any category. They come and go as they please and that is also one the most interesting things about them.
Streaming and Download help
If you like Stūrī Zēvele, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp